Radha Gopalans

Stāsts par jogas jostu – no Narasimhana līdz Dakšinamurti

Pēdējā ”Yoga Rahasya” izdevumā bija raksts par jogu Narasimhanu, un mums, Ajengāra jogas mācekļiem, bija aizraujoši ieraudzīt, ka kādā atveidojumā Kungs Višnu attēlots sēžam jogas  pozā ar jostu ap kājām. Tiek uzskatīts, ka šīm skulptūrām ir vismaz 400 gadu.

Vairāk pētot jogas jostas (patai) izcelsmi, kas iedvesmoja Gurudži Ajengāru izmantot palīglīdzekļus, uzgājām paša galvenā  joga, Kunga Šivas skulptūru. Izrādās, ka Dakšinamurti, kas ir Kunga Šivas izpausme arī attēlots ar jogas jostu jeb patai.

Dakšinamurti sanskritā nozīmē ”tas, kurš raugās uz dienvidiem (dakshin)”. Katrā Šivas templī Kunga Šivas izpausme Dakšinamurti akmens tēls novietots pret dienvidiem, dienvidu lokā apkārt sanctum sanctorum. Viņš, iespējams, ir vienīgā dievība, kas novietota ar skatu uz dienvidiem. Dienvidi tiek uzskatīti par nāves virzienu un liecina par pārmaiņām.

Dakšinamurti  Šivas izpausme tiek uzskatīta par guru un saukta par Sākotnējo (Galīgo) guru, Zināšanu un Neziņas Iznīcības (nāves) iemiesojumu. Šī Šivas izpausme ir Viņa iemiesošanās kā Augstākā Apzinātība, Izpratne un Zināšanas. Šī izpausme parāda Kungu Šivu kā jogas un mūzikas skolotāju, kā arī šastru (shastra – sanskristā zinātne, traktāts) izskaidrotāju. Viņš tiek pielūgts kā Gudrības dievs.

Lai gan Dakšinamurti atveidojums ir novietots katrā Šivas templī, ir tikai  daži tempļi, kuros Dakšinamurti ir galvenā dievība. Ilambayam Kottur, aptuveni 40 kilometrus no Poonamalee un netālu no Chennai atrodas 2000 gadus vecs templis, kurā Dakšinamurti  atveidots ar vaļējiem matiem sēžot zem banjāna koka. Viņš ir novietots zoda mudrā jeb ”jnana mudra” sev uz krūtīm un jogas patai jeb josta savieno viņa kāju un kreiso sānu vidukļa daļā. Īpaši uzsverot atma jnana (zināšanas par es/sevi) nozīmi, viņa kreisā roka novietota uz augšstilba. Labā kāja ir saliekta jogas mudras pozā un kreisā pēda nospiež  Muyalagan (dēmons, kas iemieso neziņu). Līdzīgs Dakšinamurti atveidojums atrodas Pallikondeswara templī Surutupalli netālu no Chennai.

Karnatakas ziemeļos esošo Pattadakal tempļu sienu gravējumos atveidots Dakšinamurti ar jostu. Apkārt Kungam Dakšinamurti stāv viedie, kuri uzklausa viņa norādījumus. Starp viņiem ir arī viedais Patandžali un viedais Vyagrapadar , kuri ir arī tie divi viedie, kuriem Šiva parādīja vīziju par ananda tandavam jeb svētlaimes kosmisko dejojumu, ko viņš veica esot Natarāja izpausmē Chidambaram templī Dienvidindijā.

Dakšnamurti izpausme ir svarīga, jo tiek iznīcināta neziņa (avidyā), nospiežot dēmonu Muyalagan. Tā būtību mums atklāj viedais Patanžali Jogas sutrās (II.2-II.4). Avidyā, kas ir viens no apziņas piesārņojumiem (sanskritā – kleša) ir visu sāpju un skumju avots, kas traucē mūsu apziņas līdzsvaram nu ved prom no jogas ceļa.

Apmeklējot senos Indijas tempļus, ar kritisku un vērīgu pētnieka skatu atklājas vēriens, ar kādu Gurudži  atdzīvinājis šo jautājumu. Iespējams, ka palīglīdzekļus izmantoja pat dievības un to ”pierāda” arheoloģiskie atklājumi. Nav daudz arheologu un mitoloģijas pētnieku, kas būtu mēģinājuši interpretēt vai pētīt jostas lomu dažādās Kunga izpausmēs, bet tas bija Gurudži, kurš dalījās šajā dievu ”nektārā” ar mums.

Iegūstot šādus pierādījumus vai informāciju, saprotam to milzīgo ieguldījumu, ko Gurudži devis jogai, to skaitā palīglīdzekļu izmantošanu. Jogas bagātā vēsture tiek glabāta kā dārgums tempļos visā valstī un saprotot tās dažādos attēlojumus, varam iegūt vairāk zināšanu par šo spēcīgo jogas mākslu un zinātni, ko mums dāvājis Gurudži.

tulkoja : Lauma Rozīte