Сутры
1617
page-template-default,page,page-id-1617,page-child,parent-pageid-1614,theme-bridge,bridge-core-3.1.1,pmpro-body-has-access,woocommerce-demo-store,woocommerce-no-js,qode-page-transition-enabled,ajax_updown_fade,page_not_loaded,,qode-title-hidden,columns-4,qode-theme-ver-30.0.1,qode-theme-bridge,wpb-js-composer js-comp-ver-7.0,vc_responsive

Сутры

Pēc Shōdō Harada “How to do Zazen”

Sanskr. sūtra (“diegs”) – svētais teksts budismā vai hinduismā.

 

Sirds sutra, kuru tulkojis Hsuan Cang (Xuanzang) (dzīvojis apt. 600. – 664. g. m. ē.), ir īsakais no Mahājānas¹ pradžņa-paramitas² tekstiem. Šī teksta ķīniešu versija sastāv tikai no 276 zīmēm. Tā ir viena no svarīgākajām un populārakajām austrumu Āzijas budisma sutrām, un to skaita gandrīz visu Mahājānas skolu sekotāji. Tās mācība norāda uz Mahājānas budistu mācības “sirdi”, Šuņjatas³ doktrīnu, ar izteicienu “forma ir nekas cits kā tukšums, tukšums ir nekas cits kā forma”.

MA  KA  HAN NJA   HA  RA  MI  TA  SHIN  GYO

KAN  JI  ZAI  BO SA,  GJO  JIN   HAN  NJA  HA  RA  MI  TA  JI,

SHO  KEN  GO  ON  KAI  KU, DO  IS  SAI  KU  YAKU,

SHA   RI  SHI, SHIKI  FU I  KU, KU  FU  I  SHIKI,

SHIKI  SOKU  ZE  KU,  KU  SOKU  ZE  SHIKI,

JU  SO  GYO  SHIKI,  YAKU  BU  NYO  ZE,

SHA  RI  SHI,  ZE  SHO  HOKU  SO,  FU  SHO  FU  METSU,

FU  KU  FU  JO,  FU  ZO  FU  GEN,  ZE  KO  KU  CHU,

MU  SHIKI  MU  JU  SO  GYO  SHIKI,MU  GEN  NI  BI  ZE  SHIN  NI,

MU  SHIKI  SHO  KO  MI  SOKU  HO,  MU  GEN  KAI,

NAI  SHI  MU  I  SHIKI  KAI,  MU  MU  MYO  YAKU  MU  MU  MYO  JIN,

NAI  SHI  MU  RO  SHI,YAKU  MU  RO  SHI  JIN,

MU  KU  SHU  METSU  DO,MU  CHI  YAKU  MU  TOKU,

I  MU  SHO  TOK  KO,BO  DAI  SAT  TA,E  HAN  YA  HA  RA  MI  TA  KO,

SHIN  MU  KE  GE,  MU  KE  GE  KO,  MU  U  KU  FU,

ON  RI  IS  SAI  TEN  DO  MU  SO,  KU  GYO  NE  HAN,

SAN  ZE   SHO  BUTSU,E  HAN  YA  HA  RA  MI  TA  KO,

TOKU  A  NOKU  TA  RA   SAM  MYAKU  SAN  BO  DAI,

KO  CHI  HAN  YA  HA  RA  MI  TA,  ZE  DAI  JIN   SHU,  ZE  DAI  MYO  SHU,

ZE  MU  JO  SHU,  ZE  MU  TO  DO  SHU,  NO  JO  IS  SAI  KU,

SHIN  JITSU  FU  KO,  KO  SETSU  HAN  NYA  HA  RA  MI  TA  SHU,

SOKU  SETSU  SHU  WATSU,  GYA  TEI,  GYA  TEI,  HA  RA GYA  TEI,

HA  RA  SO  GYA  TEI,  BO  JI  SOWA  KA,  HAN  NYA  SHIN  GYO.

Avalokitešvara Bodhisatva, gremdējoties dziļi Pradžņa – paramitā, skaidri ieraudzīja, ka visas piecas skandhas ir tukšas, un šajā brīdī atbrīvojās no visām ciešanām.

O, Šariputra, forma ir nekas cits kā tukšums, tukšums – nekas cits kā forma. Citādi sakot, forma ir tukšums, tukšums ir forma. Tas ir tiesa arī par jūtām, uztveri , prāta un apziņas impulsiem.

O, Šariputra, visas dharmas ir iezīmētas ar tukšumu. Tās nepiedzimst un neiet bojā, neaptraipās un neattīrās, nepalielinās un nesamazinās. Tāpēc tukšumā nav ne formas, ne jūtu, ne uztveres, ne prāta impulsu, ne apziņas. Nav acu, nav ausu, nav mēles, ķermeņa un prāta, nav krāsas, nav skaņas, nav smaržas, nav garšas, nav ožas, nav prāta objektu, nav nekā no saredzamās pasaules līdz pat prāta apziņai. Nav neziņas un nav tās pārtraukšanas. Tāpat nav vecuma un nāves, un nav to pārtraukšanas. Nav ciešanu, nav ciešanu avota, nav ciešanu pārtraukšanas un nav Ceļa. Nav gudrības un nav sasniegtā, kā arī nav tā, ko iespējams sasniegt.

Tā kā Bodhisatvas pamatojas uz Pradžņa – paramitu, viņu prātā nav šķēršļu. Par cik nav šķēršļu, nav baiļu. Pārspējot visus maldus, viņi uzturās Nirvānā.

Visi triju pasauļu Budas, pamatojoties uz Pradžņa – paramitu, iegūst nepārspējamu, pilnīgu un absolūtu Apskaidrību. Tāpēc zini: Pradžņa – paramita – tā ir varenākā sakrālā mantra, varenā mirdzošā mantra, nepārspējamā mantra, izcilākā mantra, kas spēj iznīcināt visas ciešanas, tā ir taisnība, ne meli! Tad pasludināsim reiz Pradžņa – paramitas mantru, kas skan:

GATE GATE PARAGATE PARASAMGATE BODHI SVAHA!

1 sanskr. Mahāyāna (“Lielie rati”) – viens no budisma pamatvirzieniem, pie kura pieder arī Ķīnas Čaņ / Japānas Dzen virziena skolas.

2 sanskr. prajñā (“gudrība”, “viedums”) pāramitā (“pilnība”, “tikumu kulminācija”) – “absolūta, pilnīga gudrība”. Šajā gadījumā tas ir apzīmējums veselam Mahājānas tekstu klāstam, no kuriem pirmie datēti aptuveni 1. gs. p. m. ē.

3 sanskr. Śūnyatā (“tukšums”) – budisma filozofijas jēdziens, kas paredz lietu un parādību, fenomenu (dharmu) neesamību, kā arī to savstarpējo saistību un kopīgo izcelsmi.