Pirms sāku nodarboties ar ajengarjogu, mans ķermenis kustējās veicot dažādas aktivitātes, taču īpaši neapzinājos, kā es patiesībā kustos. Neapzinājos, kur telpā atrodas manas kājas, rokas vai citas ķermeņa daļas.
Ajengarjoga iemācīja man pievērst uzmanību šīm sīkajām detaļām. Laika gaitā šī apzināšanās kļuva par daļu arī no manas ikdienas dzīves — kā es stāvu, eju un kustos.
Savās nodarbībās, īpaši iesācējiem, es vēlos dalīties ar šo prakses veidu: iemācīties apzināties un izprast savu ķermeni, nevis vienkārši mēģināt ieņemt pozu. Joga mums māca arī pieņemt to, ka mūsu ķermenis katru dienu ir citāds. Dažas dienas poza šķiet iespējama, bet citas nē - un arī tā ir daļa no prakses.
