Anahata | Raksti
920
page-template-default,page,page-id-920,page-child,parent-pageid-872,ajax_updown_fade,page_not_loaded,,qode-title-hidden,qode-theme-ver-10.1.1,wpb-js-composer js-comp-ver-5.0.1,vc_responsive

Shodo Harada Roši atbildes uz jautājumiem par praksi

Jautājums

 

Reizēm, kad man ir nepieciešams veikt pilnu izelpu, izelpot visu gaisu, es jūtu, ka man nepietiek spēka, man nav pietiekami enerģijas. Vai ir iespējams starp dziļajām izelpām veikt vairākas virspusējas, ne tik dziļas izelpas, lai sakopotu spēku, vai arī man jāizelpo katru reizi pilnībā, ar vienādu dziļumu un spēku.

Atbilde

 

Caur elpošanu rodas samadhi. Samadhi nozīmē aizmirst savu ķermeni, aizmirst ārpasauli. Lūk, tas ir samadhi. Samadhi nav bezapziņas stāvoklis, līdzīgs apreibumam. Daži uzskata, ka samadhi ir tāda veida stāvoklis, bet tā ir liela kļūda. Samadhi nozīmē kļūt vienam ar ķermeni, to nejust, kļūt vienam ar pasauli, nejust pasauli. Kļūt vienam nenozīmē, ka pazūd “es”, kļūt vienam nozīmē, ka “es” kļūst par pasauli. Kamēr tiek atdalīti: “es”, pasaule, elpošana, nevaram runāt par samadhi. Svarīgi ir tas, ka elpošana nav kaut kas mākslīgi radīts.

 

Salīdzināšanai varam ņemt piemēru par aku, no kuras smeļ ūdeni. Tikai nedaudzi cilvēki mūsdienās zina, kā veidota aka un kā tā darbojas. Pagātnē visi lietoja akas ūdeni, un, kad tika rakta jauna aka, ūdens bieži atradās dziļi zemē. Tādēļ, lai ūdens paceltos no dziļuma virspusē, pa cauruli no augšas tika ieliets nedaudz ūdens. Tādu ūdeni dēvēja par “saucošo”, un , ja to neizmantotu, nebūtu iespējams pacelt ūdeni no dziļuma augšā.

 

Tāpat ir ar dziļo elpošanu. Ja neveic dziļas izelpas, tad elpošana paliek virspusēja un ir neiespējama dziļa elpošana. Tad, kad izdodas veikt dziļo elpošanu, ir iespējams ieiet samadhi. Pie virspusējas elpas samadhi nav iespējams. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā gadījumā pastāvīgi parādās “es”. Tādēļ, lai izveidotu dziļo elpošanu, pašā zazena sākumā vajag trīs līdz desmit reizes apzināti dziļi izelpot. Tas radīs iespēju piedzimt tam, ko saucam par “jauno elpu”.

 

Mēs izelpojam, pilnībā iztukšojamies, un sasprindzinājums mūsu ķermenī izzūd. Nepielietojot nevajadzīgu spēku ļaujam sasprindzinājumam pilnībā aiziet. Kad nonākam līdz izelpas pašām beigām, tā turpinās tikai pateicoties mūsu apzinātībai. Pielietojot spēku, atkal parādīsies sasprindzinājums.

 

Pareizi izelpojot, vēders noteikti ievilksies uz iekšu, un, kad vēders ievelkas, tas kļūst pilnīgi tukšs un ieelpa notiek dabīgā veidā. Iesācējam izelpa ir ne visai gara, bet, pamazām apgūstot elpošanu, izelpa kļūst garāka – no 10 līdz 20 sekundēm. Ja elpa ir kļuvusi patiešām dziļa, tad izelpa ilgst apmēram 30 sekundes. Tomēr nevajag par katru cenu censties pēc šāda izelpas garuma. Izelpojam līdz pašam galam, nepielietojot spēku, lai aizietu līdz pašam izelpas galam. Izelpas pašās beigās var pielietot nelielu apzinātu piepūli, tomēr, ieliekot tajā pārāk daudz spēka, rodas stipra pretdarbība, un laba, pareiza elpošana kļūst neiespējama.Tāpēc izelpojam līdz pašam galam, līdz vēders kļūst pilnīgi tukšs un plakans, tiekam līdz tai vietai, kad liekas, ka vairāk nav ko izelpot, un tad veicam vienu divus vieglus grūdienus ar vēderu. Šādi rīkojoties, ķermenis pats dabīgā veidā ieelpos vajadzīgo gaisa daudzumu. Izdarot tā trīs līdz desmit reizes, elpošana noteikti kļūs dziļa. Kļūstot dziļai, elpošana noritēs dabiski. Tāda elpošana ir zazena pamatā. Tā kā elpošana kļūst pilnīgi dabiska, tad, kaut arī mēs elpojam, pakāpeniski pazūd elpošanas apzināšanās un mēs varam ieiet samadhi. Tā ir dabiska, dziļa elpošana. Ja nu elpa atkal kļūst virspusēja, tas nozīmē, ka mūsu apziņa liek atkal par sevi zināt. Kad elpa ir dziļa un dabīga, nav vajadzīga apzināta piepūle un nav jāpieslēdz apziņa. Kad elpa kļūst virspusēja, mūsu apziņa, mūsu pašu “es” apzināšanās kļūst spēcīga, tāpēc ir jāzina, ka elpošanas dziļums ietekmē prāta stāvokli.

 

 

Lai izveidotu dziļu elpošanu, sākumā ir vajadzīga neliela apzināta piepūle un ir jāvingrinās.

Jautājums:

 

Es gribu uzzināt, kā pareizi elpot. Es jau daudzus gadus meditēju, bet nekad neesmu īsti par to domājis. Tā kā es praktizēju dzen Jūsu tradīcijā, mani nepamet sajūta, ka elpoju pilnīgi nepareizi. Es nespēju elpot ar vēderu. Elpa sasniedz tikai diafragmu. Tad tā it kā aizveras.

Vai varat dot man padomu?

Atbilde

 

Mēs nevaram praktizēt tikai ieraduma pēc, jo tam nav nekādas jēgas. Mēs dzīvojam ar nepārtraukti svaigu prātu. Atbrīvojiet sasprindzinājumu plecos. Kļūstiet kā tukšs skurstenis. Tāpēc, ka jūs mēģināt elpot kaut kā īpaši, jūsu ķermenis to nepieņem. Mēs esam dzīvi un mums nav jāmācās, kā elpot. Mēs sēžam dzenā, lai atbrīvotos no saviem iekšējiem šķēršļiem. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs sēžam. Mēs sēžam, lai aizmirstu sava ķermeņa smagumu. Mēs sēžam, lai aizmirstu pat par elpošanu. Mēs sēžam arī tāpēc, lai atbrīvotos no visiem priekšstatiem par sevi. Tikko mēs kaut ko mēģinām radīt, tas kļūst par šķērsli. Kad jūs varat aizmirst par ķermeni, jūs esat arī fiziski vesels. Kad jūs varat aizmirst arī par elpošanu, jūsu elpa ir veselīga un koncentrēta. Kad jūs varat atbrīvoties no priekšstatiem par sevi, arī jūsu prāts ir vesels. Mēs nevaram praktizēt, lai kļūtu slimi.